Atklāt vai neatklāt piedzīvotu vardarbību pret sevi, ir būtiska dilemma ar ko bērns saskaras, piedzīvojot seksuālo izmantošanu (Gries, et al. ,2000). Uzzinot, ka tavs bērns ir piedzīvojis seksuālu izmantošanu, vecāki var izjust ļoti dažādas emocijas, un bieži vien šī satraucošā informācija var izraisīt pat krīzi ģimenē. Emociju spektrs, ko vecāki piedzīvo, var būt ļoti plašs: šoks, satraukums, apjukums, dusmas, skumjas, bailes, un pat noliegums.
Tas ir tikai dabiski, ka sākumā, uzzinot par notikušo, jums var būt grūti noticēt, ka tas patiešām ir noticis tieši ar jūsu bērnu. Tāpat arī vecāki var būt ļoti apjukuši un var būt grūti saprast, kas patiesībā ir noticis un kā rīkoties, jo bieži šādās situācijās iepriekš nebija skaidru pazīmju vai indikatoru, kas brīdinātu par notiekošo (CSAPE, 2023). Tomēr atcerieties, nav tādu pareizu vai nepareizu veidu, kā justies situācijās, kad uzziniet, ka jūsu bērns ir piedzīvojis seksuālu izmantošanu!
Tomēr būtiski atcerēties, ka vienlaikus daudz dažādu emociju piedzīvo arī jūsu bērns. Bērns vienā mirklī var būt dusmīgs, savukārt kādā citā brīdī noslēgties un piedzīvot skumjas, kas var palielināt vecāka nedrošības un bezpalīdzības sajūtu (CSAPE, 2023). Tomēr neskatoties uz visām grūtajām emocijām, ko piedzīvo gan vecāki, gan bērni, ir svarīgi apzināties vecāka nozīmīgo lomu, kas var palīdzēt bērnam pielāgoties vai tikt galā ar dažādām grūtībām, ko viņi piedzīvo.
Kā viens no būtiskākajiem soļiem, ko vecākiem ir svarīgi ņemt vērā, kad bērns atklāj par piedzīvotu vardarbību, pētījumos tiek minēta pozitīva reakcija uz to, ka bērns ir atklājis vardarbību, kas nozīmē, ka vecāki notic bērna teiktajam un sniedz atbalstu. Sniedzot jēgpilnu un pārliecinošu atbalstu bērna teiktajam ir lielāka iespēja, ka bērns par piedzīvoto seksuālo izmantošanu varēs pēc tam vairāk izstāstīt un nemēģinās noliegt notikušo (Gries, et al. ,2000). Turklāt pozitīva un atbalstoša vecāku reakcija ir saistāma ar veselīgāku emocionālo funkcionēšanu.
Vārds atbalsts ir plašs jēdziens un var radīt apmulsumu, ko tas sevī ietver un kas man kā vecākam ir jādara. Atbalstu varam iedalīt četrās kategorijās, kas ietver emocionālu atbalstu, ticēšanas aspektu, kas nozīmē, ka vecāki neapstrīd bērna teiktā patiesumu, praktisku atbalstu (bērns saņem atbilstošu medicīnisku, sociālu atbalstu un aizsardzību pret turpmāku seksuālu izmantošanu) un konkrētas darbības pret pāridarītāju, kā piemēram par vardarbību tiek ziņots policijai, vecāks sadarbojas izmeklēšanas procesā ar speciālistiem, izvēlas bērnu nevis vainīgo.
Sniedzot emocionālo atbalstu, ir svarīgi, ka vecāki izrāda mīlestību pret bērnu, pieņemšanu, nevaino bērnu un nepamet vai nedistancējas no bērna. Praktiski piemēri, ko teikt bērnam, lai sniegtu emocionālo atbalstu un parādītu, ka ticat viņa teiktajam:
- “Tas noteikti prasīja lielu drosmi, lai tu man to izstāstītu. Es ticu tam, ko tu man stāsti.”
- “Tagad es tev varu palīdzēt būt drošībā, jo tu man izstāstīji.”
- “Pastāsti man vairāk par to, kas notika, ” kas bērnam dod sajūtu, ka viņš var jums pastāstīt un jūs esat gatavi dzirdēt bērna piedzīvoto
Palīdzošas reakcijas no vecāku puses, kad tiek uzzināts par seksuālu izmantošanu.
- Klausieties un mieriniet bērnu. Ļaujiet viņam pastāstīt par notikušo savā tempā
- Pasakiet bērnam “paldies” par to, ka bērns jums izstāstīja par notiekošo. Bērni var izjust spēcīgu kaunu un bailes par notikušo
- Nevainojiet bērnu, gluži pretēji sakiet viņam: “Tā nekad nav bērna vaina, ja kāds tevi seksuāli izmanto”
Ko rāda pētījumi par palīdzošām un atbalstošām vecāku reakcijām brīdī, kad bērni atklāj piedzīvotu vardarbību? (Allnock &Miller, 2013).
- Tūlītēja ticība bērna teiktajam
- Veikt oficiālus soļus aizsardzības nodrošināšanai, piemēram, ziņot policijai
- Sniedziet emocionālu un atbalstu, sarunājoties ar bērnu
- Pavadiet bērnu uz konsultācijām vai nopratināšanu
- Respektēt bērna/jaunieša vēlmes attiecībā uz to, ko bērns vēlas pastāstīt
Vienlaikus tikpat svarīgi, kā nodrošināt atbalstu un drošību bērnam, svarīgi ir arī vecākiem parūpēties pašiem par sevi un meklēt nepieciešamo atbalstu. Tas ir vienīgais veids, kā jūs varat nodrošināt savam bērnam nomierinošu, atbalstošu un drošu vidi. Bieži vecāki domā, ka paši tiks ar savām emocijām galā, bet tas var būt kļūdaini. Tāpēc lai jūs varētu atbalstīt savu bērnu, ir svarīgi, ka esat parūpējušies arī paši par sevi.
Izmantotie avoti:
- Allnock, D., Miller, P. (2013) 'No one noticed, no one heard: a study of disclosures of childhood abuse'. London, NSPCC.
- Child Sexual Abuse Prevention and Education, CSAPE 2022–2024 project
- Gries, L. T., Goh, D. S., Andrews, M. B., Gilbert, J., Praver, F., & Stelzer, D. N. (2000). Positive Reaction to Disclosure and Recovery from Child Sexual Abuse. Journal of Child Sexual Abuse, 9(1), 29–51.